-
Itālijas renesanse un tās ietekme uz Rietumeiropu
Darbā apspēlētajā erotiskajā sižetā vīrietis stāsta sievietei, ka sekss ir velna izdzīšana no ķermeņa. Meitenei šī nodarbe iepatīkas, un viņas galvenā vēlme ir atkārtot šo velna izdzīšanu atkal un atkal no jauna.
Mūsdienās šī „velna izdzīšana” tiek uzskatīta par pašsaprotamu lietu, kurā netiek saskatīts nekas slikts. Visapkārt, pieejamajā informācijas telpā cilvēks nevairās runāt par seksu, erotiku. Vai ikkatrs sieviešu žurnāls vēsta par labākajām seksa metodēm, par to, kā gūt lielāku baudu, un tas jau vien pierāda, ka, ja jau tādā darbā kā Dekamerons, kas tapis pirms daudziem jo daudziem gadiem šī tēma r it kā aizliegta, bet tajā pašā laikā reāli apspēlēta, tad kādēļ gan šodien vairīties no šīs tēmas apspriešanas.
Viens no iemesliem, kāpēc erotiskie kultūras aspekti tik ļoti redzami šodienas cilvēka dzīvē ir tas, ka šī tēma tiek izmantota kā veiksmīgs mārketinga triks, kas nes vēlamo peļņu. Ne vien mediji piedāvā to, ko visvairāk gaida lasītājs un skatītājs, bet arī citas nozares aktīvi kultivē šo tēmu un nevairās to izmantot savās reklāmu kampaņās.
…
Itālijas renesanse un tās ietekme uz Rietumeiropu. Indivīda emancipācija. Erotiskais sižets literatūrā. Cilvēka tēls ir viens no pretrunīgāk vērtējamajiem tēliem jebkura literāta, domātāja vai dzejnieka darbā. Tam piešķirtas ne vien simtiem nokrāsu un nozīmju, bet arī atvēlēta īpaša loma katrā epizodē. Atšķirīga izpratne par cilvēku vērojama arī ja salīdzina Svētā Augustīna darbus un Dantes „Dievišķo komēdiju.” Dantes „Dievišķajā komēdijā” cilvēks ieguvis negatīvu nozīmi. Cilvēks ir skopulis, kas pats tendēts uz izšķērdību. Viņam skauž viss, kas pieder citiem, nevis viņam. Dusmas un emocijas ņem virsroku , kā rezultātā cilvēks atklādams savu dabu uzskatāmi priecājas par citu nelaimēm. Cilvēks netic Dievam, viņš to nicina. Tas noved pie tā, ka katrs cilvēks tiek sodīts. Pretēji tam, kas pausts Dantes darbos, Augustīns cilvēku attēlo pilnīgi pretēji. Cilvēks tic Dievam, taču neizprot Mozus grāmatu. Viņš akli tic tai Cilvēks domā, ka Dievs ir atbildīgs par visu, tāpēc nevairās viņam žēloties un lūgties par visu, ko varētu iegūt un mainīt arī paši. Citējot Sv.Augustīnu „Kungs, apžēlojies par mani un uzklausi manu vēlmi[...]visas lietas tiek piemestas tiem, kas meklē Tavu valstību un taismību.”
