Meterniham 30 gadus izdevās noturēt Vīnes kongresā veidoto kārtību un samierināt visas Balkānu zemēs ieinteresētās Eiropas lielvaras. Pirmais lielvalstu karš pēc Vīnes kongresa notika 1852. gadā Melnajā jūrā, kad pret Krievijas interesēm Balkānos iestājās Francija, Lielbritānija un Turcija. Kad Austrija atteicās no neitralitātes un uzstādīja Krievijai ultimātu, karš beidzās. Tā beidzās arī Austrijas sadarbība ar saviem Svētās alianses partneriem. Taču Krievijas intereses Balkānos turpinājās un 20. gadsimtā kļuva par vienu no 1. pasaules kara cēloņiem. Nākamos desmit gadus attiecības risināja Itālija, Austrija un Vācija, bet pēc tam vēl 50 gadus Eiropā nenotika lielvalstu sadursmes. Lielbritānijas pozīcija visa 19. gadsimta laikā lielākoties palika tāda pati - izmantot īslaicīgas alianses tikai sev vissvarīgākajos jautājumos, saglabājot iespēju neuzņemties saistības, un tas palīdzēja izvairīties no karadarbības visa gadsimta garumā, izņemot īsu iesaistīšanos Krimas karā. Tomēr Lielbritānijas un Francijas sadarbība Beļģijas neatkarības garantēšanā, kas tika noslēgta jau 1830. gadā kalpoja par iemeslu iesaistīties 1. pasaules karā.
Vīnes kongress iezīmēja pirmos nopietnos centienus veidot daudzpusēju diplomātiju, lai risinātu visas Eiropas drošības jautājumus. …
