1. Senā Roma
Līdz 510.-509.g.p. m. ē. Romā valdīja valdnieki, pēc tam tika nodibināta republika. Apmēram 250. g. p. m. ē. Romieši pakļāva lielu daļu Itālijas. Konflikts ar Kartāgu Ziemeļāfrikā noveda pie daudziem kariem. Kartāga tika sagrauta, un Roma kļuva par lielvalsti. 44. g. p. m. ē. Roma valdīja pār visu Vidusjūras baseinu. Pilsoņu kara laikā vara bija spēcīgu militāro līderu rokās. Valdīja Mārijs (88.-86.); Sulla(82.-79.); Pompejs (52.-46.); Jūlijs Cēzars (45.-44.). Pēc pilsoņu kariem, Cēzara mantinieks Oktaviāns ieguva uzvaru, un 31. g. p. m. ē. ieguva arī titulu Augusts un kļuva par pirmo Romas imperatoru.(27.g. p. m. ē.-14. g. p. m. ē.). Tas bija Romas impērijas sākuma periods.
395. g. impērija sabruka, Romai pakļāvās tikai tās rietumu daļa.
476.g. sabruka arī Rietumromas impērija.
…
