1) Noteiktais upes vidējais noteces slānis ir 247,5 mm, vidējais Latvijā tiek minēts kā 245 mm, līdz ar to Rauzas noteces slānis neatšķirās no vidējā Latvijā. Rauzas upe sākas paugurainē un beidzas zemienē, tās garums un baseina laukums ir vidēji nelieli, upei ir dažas mazākas pitekas, vidēji klimatiskie rādītāji kā Latvijā kopumā, līdz ar to arī upes noteces slānis ir līdzīgs vidējam rādītājam Latvijā.
2) Mazūdens periodi Latvijas upēs ir verojami ziemās, kad vietām uz tās veidojās ledus kārtas, līdz ar to ir mazāks caurplūdums. Šis periods ir atkarīgs no katras upes atsevišķi, jo tām var būt atšķirīgi ledus veidošanās apstākļi. Rietumlatvijas upēs ziemās var arī neveidoties mazūdens periodi, ja ir atkārtoti atkušņi. Vēl mazūdens periodi veidojās upēm aizaugot ar dažādiem ūdensaugiem un zālēm, šis periods parasti notiek no maija sākuma līdz augustam, arī katrā upē atšķīrīgi. Vasarās mazūdens perioda veidošanos ietekmē temperatūras paaugstināšanās, saules spīdēšanas ilgums, saules atrašanās tuvāk zemei, mazāks nokrišņu daudzums un iztvaikošana. Mazūdens periodi veidojas upēs, kad tām pieplūst tikai pazemes ūdeņi. Daudzūdens periodi Latvijas upēs parasti veidojas pavasaros, kad sāk iet ledus, tam sastrēgstot vienā vietā, ūdens daudzums nespēj tik ātri izplūst pa brīvajām vietām un pirms sastrēguma veidojas plūdi. Pavasaros, kad ledus sāk kust arī ceļās upes ūdens līmenis un arī tas ir daudzūdens periods. Daudzūdens periodi veidojas arī Latvijai neraksturīgi lielu nokrišņu gadījumā vasarās vai rudeņos, kad palielinās un nespēj uzreiz aizplūst ūdens daudzums.…
