Taurētājs
● Rainis uzsver, ka pūļa vidū var gadīties būt vienam, kas dara, kaut arī pārējie ir blakus, cilvēks kā darītājs var palikt viens, jo visiem vienmēr ir kāda atruna “Bet taurētājs ar savu tauri laužas viens pats caur sienu cauri”
pavasara dienas
● Rainis cilvēka celšanos un attīstību asociē ar ledu pavasarī, kā as plūst un visu lauž, viņš min dusmas kā spēku, kas grauj mūža pamatus, taču līdz ar to visus šķēršļus un saites “Kur straume dusmās pāri plūst, viss mūža pamats drupās grūst, ik šķērslis lūst, ik saite rīst, ik drūmā cietumsiena šķīst”
Epilogs
● Rainis beidz dzejoļu krājumu ar domu, ka viss ir mūžīgs un mūsu gars turpina ceļot “Bet vis vēl augstāk tava gaita sniedz” Bet augstāk saulei pretī gaita sniedz un mūžos gala nav, kas gaitu sniedz..”
…
