-
Kultūras definīcijas
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Etnogrāfiskais konteksts | 5 | |
| Antropoloģiskais konteksts | 7 | |
| Socioloģiskais konteksts | 8 | |
| Terminoloģiski lingvistiskais konteksts | 9 | |
| Semiotiskais konteksts | 10 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 12 |
Mēs, cilvēki, esam īpaši daudzveidīga suga. Viens no nozīmīgākajiem šīs daudzveidības izpratnes veidiem ir uztvert kultūru kā varenu veicinošo, vai varbūt pat izšķirošo cēlonisko faktoru, kurš nosaka cilvēku uzvedības atšķirību lielāko daļu.
Gadu gaitā kultūras jēdziens nodarbinājis dažādu pārliecību sociālo zinātnieku prātus. Vienā no visbiežāk piesauktajiem darbiem Krēbers un Klukhons (Kroeber, A., and Kluckhohn, C., 1952) atklāja, kā viņi pētījuši literatūru un atraduši 164 atšķirīgas kultūras definīcijas, turklāt nevienu no tām tā arī nepieņēma vispārējai lietošanai ne pirms viņu ziņojuma, ne pēc tam. Tomēr viņi uzskatīja, ka kultūras būtiskākā sastāvdaļa ir tradicionālās idejas un, jo īpaši, ar tām saistītās vērtības. Vēl viņi rakstīja, ka kultūras sistēmas var uzskatīt gan par darbības rezultātu, gan par turpmākās darbības noteicošo faktoru. Cita plaši izplatīta kultūras antropoloģiskā definīcija skata to kā uzvedības kopumu, ko cilvēkbūtnes jebkurā sabiedrībā iemācās no saviem priekštečiem un nodod jaunākajai paaudzei. Kodolīgāk par citiem izteicies Melvils Herskovics (Herskovits, M. J., 1948), teikdams, ka kultūra esot cilvēku veidotā vides daļa; šai definīcijai piekrīt vēlāka, ar sociālo psiholoģiju dažādās kultūrās saistīta darba autori (Moghaddam F.M., Taylor, D. M., & Wright, S. C., 1993). Antropologi, kuriem, jādomā, visvairāk nāktos rūpēties par kultūras jēdziena noskaidrošanu, dažādu iemeslu dēļ turpina debates un cīnās ap šo terminu.…
Mēs, cilvēki, esam īpaši daudzveidīga suga. Viens no nozīmīgākajiem šīs daudzveidības izpratnes veidiem ir uztvert kultūru kā varenu veicinošo, vai varbūt pat izšķirošo cēlonisko faktoru, kurš nosaka cilvēku uzvedības atšķirību lielāko daļu. Gadu gaitā kultūras jēdziens nodarbinājis dažādu pārliecību sociālo zinātnieku prātus. Vienā no visbiežāk piesauktajiem darbiem Krēbers un Klukhons (Kroeber, A., and Kluckhohn, C., 1952) atklāja, kā viņi pētījuši literatūru un atraduši 164 atšķirīgas kultūras definīcijas, turklāt nevienu no tām tā arī nepieņēma vispārējai lietošanai ne pirms viņu ziņojuma, ne pēc tam. Tomēr viņi uzskatīja, ka kultūras būtiskākā sastāvdaļa ir tradicionālās idejas un, jo īpaši, ar tām saistītās vērtības. Vēl viņi rakstīja, ka kultūras sistēmas var uzskatīt gan par darbības rezultātu, gan par turpmākās darbības noteicošo faktoru. Cita plaši izplatīta kultūras antropoloģiskā definīcija skata to kā uzvedības kopumu, ko cilvēkbūtnes jebkurā sabiedrībā iemācās no saviem priekštečiem un nodod jaunākajai paaudzei. Kodolīgāk par citiem izteicies Melvils Herskovics (Herskovits, M. J., 1948), teikdams, ka kultūra esot cilvēku veidotā vides daļa; šai definīcijai piekrīt vēlāka, ar sociālo psiholoģiju dažādās kultūrās saistīta darba autori (Moghaddam F.M., Taylor, D. M., & Wright, S. C., 1993). Antropologi, kuriem, jādomā, visvairāk nāktos rūpēties par kultūras jēdziena noskaidrošanu, dažādu iemeslu dēļ turpina debates un cīnās ap šo terminu. [1.]
