Stāsti
„Nezāle” (1887). Stāsta galvenais varonis ir atradenis bārenis Jānis. Pagasta valde nodod viņu audzināšanā Vanagu māju saimniekam. Kad Jānim ir sešarpus gadu, viņš pats sāk pelnīt maizi, ganot Vanagu cūkas, un tiek pamatīgi pērts gan par saviem, gan saimniekbērnu grēkiem. No divpadsmit gadu vecuma Jānis kā lopu gans tiek sūtīts no mājas uz māju, līdz nokļūst pie bagātā un skopā Krikuma. Tam šķiet, ka Jānis pārāk daudz ēd, atsakās darīt lielkalpu darbus, no daudzajiem pērieniem kļūst arvien stūrgalvīgāks un spītīgāks. Kad Jānis saimnieku apsūdz pagasta tiesā par patvarību, tās priekšsēdētājs, Krikuma svainis Biezumnieks, izbar viņu pašu. Jānis uz rupjību atbild ar rupjību. Ganu meitene Līze ir vienīgā, kas Jāni aizstāv, un viņi kļūst draugi.
Reiz Biezumnieks dzērumā brauc no tirgus un rati iekrīt grāvī. Kad Jānis atsakās palīdzēt, viņš cērt tam ar pātagu un izsit tam aci. Jānis solās atriebties, un kādu nakti nodeg Biezumnieka siena šķūnis.…
