Senākais dzelzs laikmets
Dzelzs laikmets ietver sevī laiku no 500. g. pr. Kr. – 1200. g. pēc Kr. Tas ievadīja jaunu vēsturiskās attīstības posmu, kura laikā strauji progresēja zemkopība un lopkopība, attīstījās amatniecība, izvērsās plaši starptautiski tirdzniecības sakari. Līdztekus ekonomiskā potenciāla straujajam pieaugumam norisinājās sociālās noslāņošanās procesi, kas noveda pie feodālo attiecību izveidošanās.
Dzelzs, tāpat kā savulaik vara un bronzas metalurģijas pirmsākumi meklējami Tuvajos Austrumos un Dienvideiropā laikā no 12. Līdz 8. gs. pr. Kr. Centrāleiropā dzelzs, konkurējot ar bronzu, sāka sāka izplatīties kopš 9. gs. pr. Kr. pazīstamajā Halštates kultūrā, taču pārsvaru abu metālu konkurencē dzelzs ieguva tikai ap 5. gs. pr. Kr. Tā bija pirmā īstā dzelzs laikmeta kultūra, kad ieročus un darbarīkus darināja vairs tikai no dzelzs, bet bronzu lietoja rotām. Šajā laikā pirmie dzelzs priekšmeti – galvenokārt gan tikai rotas un ieroči – sasniedza arī Austrumbaltiju.
Dzelzsrūdas plašā sastopamība dabā nodrošināja vietējās metalurģijas attīstību gandrīz visā Eiropā. Dzelzs rīku augstā darba ražība un pieejamība izraisīja īstu apvērsumu visā līdzšinējā sabiedrības dzīvē. Dzelzs cirvji, lemeši, kapļi, sirpji un izkaptis nodrošināja strauju kāpumu zemkopībā un lopkopībā, dzelzs ieguve un apstrāde veicināja amatniecības un galvenokārt kalēja amata attīstību, maiņas tirdzniecības aktivizāciju un, protams, ieroču un kara mākas pilnveidošanu. …
