Dzejniece Austra Skujiņa dzīvoja tikai divdesmit trīs gadus (1909 – 1932) un atstāja tikai vienu dzejoļu krājumu, kuru pati neredzēja iespiestu. Tas iznāca pēc viņas nāves ar dzejnieka Jāņa Sudrabkalna ievadvārdiem. 1960. gadā atkal tiek izdoti Austras Skujiņas dzejoļi jaunā izdevumā, kurā lasītājus atkal satrauc viņas īsā, spilgti iekvēlojusies un nelaikā aprautā dzīve un dzejas patiesības spēks.
Austras skujiņas dzeja atklāj dzīves rūgtumu, kā arī palīdz cilvēkam izprast un aizdomāties par to kā dzīvo citi šajā it kā civilizētajā pasaulē. Un tomēr lai kā mums reizēm liktos, bet citiem ir daudz, daudz grūtāk. Dzejniece raksta arī par mīlestību un līdzjūtību.
…
