Šīs teorijas aizsākumi meklējami ekonomikas metodoloģijā, atšķirība no radniecīgās behaviorālās tradīcijas, kas izriet no socioloģijas un psiholoģijas. Racionālā izvēle norāda uz kolektīvās darbības neveiksmēm, ko izskaidro indivīdu savtīgums. Tiek norādīts uz marksisma un plurālisma teorētisko atziņu neiespējamību par kopīgajām interesēm, kas ietekmē politisko rīcību.
Viens no racionālās izvēles pieejas pamatelementiem ir spēļu teorija, kas nosaka, ka indivīda stratēģiju darbības izvēlē nosaka, cita indivīda stratēģiskās nostādnes. Spēļu teorijai ir nozīmīga loma kodolsavaldīšanas, apbruņošanās un atbruņošanās un citu svarīgu procesu analīzē starptautiskajās attiecībās.
Teorētiskās nostādnēs ir identificējama liberālisma un racionālisma saikne. Tiek uzskatīts, ka indivīdi, kuri nezina savu vietu sociālajā struktūrā (hipotētiski), ir objektīvi, tādēļ, no racionalitātes izejot, pieņems sociālo kontraktu, kas sevī ietver principu par sevis aizsargāšanu no situācijas, kurā tie būtu vienā no vissliktākajām pozīcijām.…
