Lasīšana ir izziņas sekas, kas sniedzas ārpus tās tūlītēju uzdevumu celšanas jēgas no īpašas pārejas. Turklāt šīs sekas ir abpusējas un ar strauju raksturu. Uzkrātā laika gaitā veidojas spirāle uz augšu vai leju, kas veic dziļu ietekmi uz attīstību un plašām izziņas spējām. Bažas par savstarpēju ietekmi uz lasīšanas sasniegumiem ir noskaidrotas diskusijā "Mateja ietekme". Termins „Mateja ietekme” ir ņemts no Bībeles fragmenta , kas raksturo bagāts kļūst bagātāks un nabags kļūst nabagāks parādību. Piemērojot šo koncepciju lasījumā , mēs redzam, ka ļoti agri lasīšanas process nabadzīgajiem lasītājiem, kam rodas lielākas grūtības pārvarēt pareizrakstības – skaņas kodu , tiek pakļauti daudz mazākam tekstam nekā viņu vairāk prasmīgiem vienaudžiem. Palielinoties problēmai ir fakts, ka mazāk kvalificētiem lasītājiem bieži vien lasāmais materiāls ir pārāk grūts. Kombinācija – nepilnīgas dekodēšanas iemaņas, sarežģīti materiāli lasīšanas pieredzes pilnveidošanai rada vēlmi mazāk iesaistīties ar lasīšanu saistītās darbībās. Mazāk kvalificētam lasītājam trūkst prakses, ir aizkavēšanās vārdu attīstīšanas līmenī. Lēniem, nejaudīgiem lasīšanas izziņas procesiem ir jāpiešķir sapratne. Tādejādi lasot, izlasītā nozīme ir traucēta, nesaprotama lasījuma pieredze vairojas un praksē vajadzētu no tā izvairīties.…
