Vai mēs katru dienu spēlējam teātri? Vai tā laipnība, kuru mēs izrādām kolēģim, kuru klusībā nicinām, ir liekulības vai inteliģences pazīme? Lasot Ērvinga Gofmana grāmatu “Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē”, šie un citi jautājumi, tika uzdoti ne reizi vien, domājot, nevis par abstraktām, ikdienas dzīves, situācijām, bet pavisam reālām, piemēram, tādām, kur, lai saglabātu komandas saliedētību ir jāspēlē loma, kuru negribas spēlēt.
Savā darbā Gofmans piedāvā savādāku skatījumu, nekā ierasts, uz cilvēka sociālo dzīvi. Viņš uz cilvēka ikdienu noraugās kā uz teātra izrādi, analizējot to pēc režijas principiem, kā izrādi, kurā katrs indivīds ik dienas uzstājas citu priekšā, cenšoties veidot par sevi noteiktu iespaidu. Gofmana skatījums palīdz saprast kāpēc dažas lomas mums ļoti iet pie sirds, bet citas, lai arī izjūtam nepieciešamību tās uzturēt, tomēr spēlējam negribīgi.
…
