Iepazīstoties ar alternatīvo teoriju pamatiem, man tuvākās ir Fridriha Flēbela izstrādātas teorijas. Viņš ir dzimis garīdznieka ģimenē, un bijis Johana Heinriha Pestalocija skolnieks. F.Flēbela izstrādātajās teorijās viscaur vijas Dieva vārds. Viņš uzskata, ka cilvēks ir radoša un garīga būtne un viņš rada tāpat kā Dievs. F.Flēbela mācības priekšplānā ir izvirzīta cilvēka garīgā dzīve.
Tā kā pati strādāju bērnudārzā, mani piesaistīja viņa izvirzītās teorijas par pirmsskolas bērniem. F.Flēbels uzskatījis, ka bērnu audzināšanas veidam, kad bērns ir pirmsskolas vecumā ir neiedomājami liela nozīme turpmākajā bērna dzīvē, un līdz ar to visas sabiedrības pilnveidē, attīstībā un domāšanas veidā . Tieši tāda aspektā es spēju izskaidrot mūsdienu paaudžu atšķirīgo domāšanu un pieņemamās ētikas un morāles normas. Kaut vai ja skatās tālā pagātnē, piemēram, antīkās sabiedrības tik atšķirīgajās Atēnas un Spartas pilsētās. Bērniem jau agrā bērnībā tika „iepotēts” savs domāšanas veids ar to kas ir un kas nav pieņemams, vai pats par sevi saprotams. Bet galā rezultāts viens – kaut ,atšķirīgas ir audzināšanas metodes, bet sabiedrība turpmāk veidojās tieši no jauniešiem, kuros jau izstrādājusies sava loģiskā domāšana, kas balstās uz bērnībā gūtiem iespaidiem. Pamazām arī sabiedrībā visi principi mainās un katra paaudze iemanto kaut ko jaunu. Domāju, ka nevienam nav svešs teksts, kad kāds no vecākās paaudzes cilvēkiem saka;”Zini! Manā laikā tā gan nebija!” Atliek tikai aizdomāties, kādi varētu būt mani bērni! Bet esmu jau ar to samierinājusies, ka es nekad nebūšu, kā mani vecāki, un mani bērni nekad nebūs kā es.
…
