1.1. „ Tādejādi var teikt, ka kļūt par vecākiem - tā ir spēle ar augstu likmi. ”
[7.lpp. ]
Man šķiet, ka būt par vecākiem jau vien nozīmē uzņemties milzīgi lielu atbildību un arī sekas par to, kas var notikt, ja bērna audzināšana nav bijusi veiksmīga vai tādas vispār nav bijis. Tā tiešām ir spēle ar ļoti augstu likmi, jo ja pamatīgi kļūdās var zaudēt pilnīgi visu, tāpēc nevajadzētu spēlēt ar sava bērna audzināšanu un attiecībām ar viņu, šāda veida spēles.
Katru vecāku bieži vien māc šaubas par to vai viņš ir darījis visu iespējamo un vai viņš spēj darīt visu iespējamo, lai viņu bērns izaugtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli un varbūt arī par savu vecāku balstu. Jo mazāka uzmanība tiek veltīta bērna uzvedībai jau kopš pirmajām dienām, jo pastāv lielāks risks, ka šis bērns var sagādāt lielas problēmas vēlāk ne tikai vecākiem, bet arī pārējiem sabiedrības locekļiem kopumā – skolā skolotājiem, draugiem u.c. Gan ar savu uzvedību, gan nostāju kas varbūt pat nav tas ļaunākais. …
