Anotācija
Grāmatas galvenā varone Izolde piedzīvoja traģisku negadījumu. Pa to laiku, kad viņa aprūpēja savu vienīgo gotiņu Raibi, liesmās plosījās viņas māja un pēc nelaimes gadījuma vienīgā nesadegusī manta, kura tika paglābta, bija ģimenes albums.
Acīmredzami Izoldei vairs nebija jumta virs galvas, jo visu bija aprijusi uguns, tāpēc Izoldi iekārtoja pansionātā. Laikam Izoldes sūrā lauku dzīve bija pārāk smaga nasta 70 gadīgai sievietei, tādēļ pansionāta istabiņas sienās Izolde var atgūt spēkus un padomāt vairāk par sevi, savu dzīvi, visu piedzīvoto. Atverot vienīgo paglābto dārgumu, albumu, Izolde atceras bērnībā piedzīvoto karu, savus vidusskolas gadus, kuros Izolde iepazinās ar Arvīdu, ar kuru pēc tam nodzīvoja kopā 50 gadus, savas steidzīgās un vienkāršās kāzas, savu abu bērnu, Helgas un Franča, nākšanu pasaulē, pārcelšanos uz Arvīda vecāku mājām un smago lauku dzīvi tur, grūtos kolhoza gadus. To kā Helga apprecas un pirmā mazbērniņa dzimšanu. Izolde atminās to laiku, kad Francis sāka dienēt armijā un cik grūti bija šķirties no dēla uz ilgāku laiku. Tad vīra mātes nāve un pēdējie gadi kopā ar Arvīdu, līdz arī Arvīds aiziet aizsaulē.
Smagās dzīves nastas skaistajai pilsētas meitenei bija gana grūtas. Izolde visu savu enerģiju izlika lauku dzīvei, mājas uzturēšanai un darbam, tādēļ neatlika laika bērniem un drīz arī izzuda karstā mīlestība pret savu vīru.
…
