Apgaismības idejas deva ierosmi Francijas revolūcijai un pārmaiņām Eiropas zemju un cilvēku dzīvēs līdz 1. pasaules karam. 18. gadsimta beigās iedzīvotāju skaits Francijā sastādīja piekto daļu no visas Eiropas iedzīvotāju skaita. 11% iedzīvotāju dzīvoja pilsētās. Lielākā tā laika pilsēta bija Parīze. Francija bija zaudējusi kolonijas Amerikā un Indijā, bet tā bija saglabājusi kolonijas Āfrikā un Karību jūrā, no kurām tika ievesti tādas sadzīvei nepieciešamas izejvielas kā kafija, cukurs, kokvilna, kuras tālāk tika realizētas citur Eiropā. Franciju skāra dabas stihijas, vētras, sausums. Cenas visām pārtikas precēm cēlās par 50%, sākās finanšu krīze, galms tērēja vairāk, nekā spēja uzkrāt. Karalim tika atteikts jauns aizdevums, līdz ar ko valsts ieslīga vēl lielākā finansu krīzē.
Absolūtisma vara nevēlējās veikt laikmeta un sabiedrības prasībām atbilstošas reformas. 18. gadsimta otrajā pusē absolūtisms, kā varas forma kavēja valsts attīstību, jo valdenieks neveica politiskās un sociālās pārmaiņas valstī, tam vairāk rūpēja galma dzīve un izklaides. Viens no būtiskākajiem trūkumiem kopš viduslaikiem pastāvošā muižniecības un garīdzniecības privilēģija nemaksāt nodokļus, toties tieši šo kārtu pārstāvji vienīgie varēja piedalīties valsts pārvaldē. …
