Tāpāt kā Pirmā pasaules kara daļas gadījumā ekspozīcijā atspoguļota vēstures interpretācijā aptvēra visus aspektus –
• Didaktiskais, jo audzinā un izglīto muzeja apmeklētāju par Neatkarības karu Latvijā, kā arī skaidro 11. un 18. novembra nozīmi Latvijas kultūrā un vēsturē. Provocē uz likumsakarību analīzi;
• Neitrāli informējošs, balstoties informācijas interpretācijas objektīvitātei un vispusīgumam – izstāde neatbalsta un neapvaino nevienu konflikta pusi, bet skaidro, kaut nepilnīgi, to darbību un pašu situāciju;
• Atraktīvais, uz ko norāda skaņa un bildes mijiedarbība, animēto digitālo kartes, kas apzīmēja situācijas maiņu starp 1918.g. novembri un 1920./21. gadiem, un, galvenokārt, paši eksponāti.
Norādot uz pašiem eksponātiem, galvenā atšķirība no Pirmā pasaules kara izstādes daļas, Neatkarības kara izstādē bija reizēs mazāk unikālo vērtību priekšmetu, galvenokārt, ierobežoto vietu zālē dēļ. No vienās pusēs eksponātu minimālisms taisā izstādi kā labu ievadu Latvijas Pilsoņu karam, kas gan neļauj pilnvērtīgāk izprast pilsoņu konflikta Latvijā īpatnību salīdzīnot to ar Pilsoņu kariem pārējos postimpērijas teritorijās. Vienīgais, kas neļauj muzeju apmeklētājam to uzskatīt par ievadu tēmai, ir digitālās kartes, kas aplūko visu Pilsoņu karu Latvijā.
Līdzīgie eksponātu izmantošanas veidi abam daļam ir kā vēstures atgādinājums un piemiņas objekts, kā arī priekšmets kā simbols. Abi izmantošanas veidi raksturīgi visiem eksponātiem, kas pilnveido abas izstādes.
…
