Nelicencēti komersanti netiek valstiski uzraudzīti un ieguldītāju intereses tādējādi netiek aizsargātas. Nav zināms, cik Latvijas iedzīvotāji ir iesaistīti šajās finanšu spekulācijas, jo lielākoties cilvēku vervēšana notiek ar interneta starpniecību un to ir daudz grūtāk fiksēt. Lai gan finanšu piramīdas kā uzņēmējdarbības forma Latvijā ir aizliegta, tomēr ir bijuši mēģinājumi to legalizēt, no kuriem daudzi ir arī realizējušies. Vājais posms ir tieši Uzņēmumu reģistrs, jo tam nav tiesiska pamata nereģistrēt uzņēmumu, ja visi iesniegtie dokumenti ir pareizi un kā uzņēmējdarbības mērķis nav uzrādīts finanšu piramīdu veidošana, tādējādi Uzņēmumu reģistram nav tiesisku pamatu atteikt reģistrāciju. Trūkst normatīvo aktu, kas dotu tiesības neļaut uzņēmumam reģistrēties, ja parādās kādas aizdomīgas detaļas uzņēmuma plānotajā darbībā.
Pēc būtības finanšu piramīdas sniedz līdzīgus pakalpojumus noguldījumu/ieguldījumu jomā kā bankas, taču ir kāda ļoti būtiska atšķirība – risks un garantija. Nenoliedzami bankas piedāvā noguldīt naudu uz daudz mazākiem % nekā to piedāvā finanšu piramīdas, taču tajā pašā laikā bankas nodrošina aizsardzību mūsu noguldītajiem līdzekļiem. ‘’Atšķirībā no bankām neviens nenes atbildību par piramīdās zaudēto naudu, neviens negarantē, ka šie līdzekļi tiks atgūti. Savā ziņā ikviens, kurš iesaistās finanšu piramīdā kā tās dalībnieks, atbalsta citu cilvēku apkrāpšanu’’.
…
Finanšu piramīda ir savdabīgs uzņēmējdarbības veids. Tās forma: augšgalā ir zirneklis jeb vadītājs, kas auž tīklu jeb piesaista cilvēkus, kā rezultātā izveidojas liels tīkls ar daudz šūnām, kuras ir piesaistītas zirneklim. Kā jau mēs zinām, zirneklim ir daudz kājas, kas ir svarīgi orgāni, lai tas dzīvotu, gluži tāpat finanšu piramīdas vadītājam ir neskaitāmi daudz kājas jeb šūnu pārvaldnieki, kuriem ir nozīmīga loma tīkla paplašināšanai. Zirnekļa tīkls spēj pastāvēt tikai no jauna piesaistītajām šūnām jeb dalībniekiem. Mērķis ir gūt materiālu labumu no dalībniekiem, kas tīklam būs pievienojušās vēlāk.
