-
Atbalsta grupu nozīme darbā ar vardarbībā cietušām sievietēm
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Vardarbības pret sievieti vispārīgs raksturojums Latvijā | 4 |
| 2. | Ģimenes vides ietekme uz personību veidošanos | 6 |
| 3. | Sociālā darbinieka profesionālā kompetence darbā ar mērķgrupu | 9 |
| Nobeigums | 11 | |
| Avoti un literatūra | 12 |
Nobeigums
Balstoties uz Latvijas iedzīvotāju domu aptaujas datiem un faktisko pieredzi, Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, varu secināt, ka Latvijā ir vardarbības gadījumu skaita palielināšanās tendence. Vidzemes reģionā trūkst atbilstošu sociālo pakalpojumu vardarbībā cietušām sievietēm pēc iespējas tuvu dzīves vietai. Sociāliem darbiniekiem trūkst tehnikas, kā efektīvi strādāt, lai palīdzētu mainītu ģimenes sistēmu, lai neatkārtotos vardarbības apburtais aplis no paaudzes paaudzē.
Rakstot maģistra darbu, vēlētos vairāk izpētīt vardarbībā cietušo sieviešu vajadzības, uzsverot atbalsta grupu kā sociālā pakalpojuma nepieciešamību darbā ar vardarbībā cietušām sievietēm un izstrādāt metodisko materiālu sociāliem darbiniekiem darbam ar vardarbībā cietušām sievietēm. Esmu apguvusi psihoorganisko analīzi, šobrīd apgūstu neirolingvistisko programmēšanas tehniku un mākslas terapijas elementus. Labprāt iekļautu savā darbā dažādas alternatīvas tehnikas, ko sociālie darbinieki varētu izmantot strādājot grupās. Tas dotu iespēju Sociāliem darbiniekiem sniegt kvalitatīvu pakalpojumu pēc iespējas tuvāk sievietes dzīve vietai. Savā pētniecības darbā izmantošu tādas metodes kā anketēšanu, intervēšanu, normatīvo aktu analīzi, kā arī praktisko pieredzi, kura gūta vadot atbalsta grupas vardarbībā cietušām sievietēm. Man vissvarīgāk būtu izpētīt kā pēc iespējas efektīvāk strādāt ar minēto mērķa grupu, lai pārtrauktu vardarbības apli no paaudzes paaudzē.
Izvirzot uzdevumus un balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, izprast sociālās politikas ietekmi, identificēt mērķa grupas vajadzības makro un mezo līmenī, raksturot sociālā darbinieka darbības tehnikas, prasmes un lomas sociālajā darbā ar mērķgrupu, izstrādāt metodisko materiālu sociāliem darbiniekiem darbam ar grupām.
…
Latvijas Fakti 2006. gada augustā veica Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptauju (tika intervēti 1007 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Lielākā daļa aptaujāto (87,5 %) uzskata, ka biežāk par vardarbības upuriem ģimenē kļūst sievietes. Nedaudz vairāk par trešdaļu (36,7 %) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņu paziņu, radinieku vai draugu vidū ir kāda sieviete, kas ir cietusi vai cieš no vardarbības.[9] 2007. gada Ziņojumā par situāciju Latvijā „Vardarbība un veselība” ir teikts, ka vardarbība ir viens no galvenajiem draudiem sabiedrības veselībai. Katru gadu vardarbīgas rīcības dēļ dzīvību zaudē 73 000 cilvēku. Latvijas iedzīvotāju aptaujas uzrāda vardarbības gadījumu skaita palielināšanās tendenci.[13] Diemžēl nav precīzas statistikas par situāciju valstī. Kā vēl viens no problemātiskiem aspektiem jāmin dažādās izpratnes par to, kas ir vardarbība pret sievieti. Pētot resursu centra „Marta” izdales bukletu „Ja Tev mājās dara pāri...” - vardarbība ģimenē vai mājās ir fizisko, seksuālo, verbālo, emocionālo un ekonomisko aizskārumu cikls, kas atkārtojas arvien biežāk un kas tiek izmantots pret sievieti no partnera (vīra, drauga) vai citu tuvinieku (pieaugušo bērnu, u.c.) puses ar mērķi iegūt pār viņu kontroli un varu. Dažkārt sievietes saka, ja viņš man iesistu es ietu projām, bet visu pārējo var paciest. Viņš jau neko, es pati vainīga, neizdarīju to, ko viņš prasīja, viņš jau ir godīgs, apkārt nestaigā, nedzer. Tad kur ir problēma? Viņš tikai reizēm saka, ka Tu esi nekam nederīga, Tevi nav par ko mīlēt, Tu esi slikta māte. Un arvien biežāk es kā profesionālis uzdodu sev jautājumu kur ir tā robeža, kad var pateikt, jā - tā ir vardarbība pret sievieti.
