1. Varas jēdziens, būtība un formas.
Kā skaidrots latviešu valodas vārdnīcās, vara ir ‘tiesības un iespējas pārvaldīt’; ‘iespēja būt noteicējam pār citu’ un tikai pēdējā vietā minēts ‘fiziskais spēks’.
Juridiskajā sfērā vārds vara izmantots terminos valsts vara, likumdevēja vara, izpildu vara, vecāku vara, pilnvara u. c., kur vairāk uzsvērtas tiesības un pienākums noteikt, pārvaldīt, nevis fiziskais spēks, un tieši tas nepieciešams arī nepilngadīgajam bērnam, kurš vēl nespēj patstāvīgi rīkoties un izlemt savai dzīvei būtiski svarīgus jautājumus. Vecāku vara nav paredzēta bērnu tiesību ierobežošanai, bērna apspiešanai, bet gan atbildībai par bērna sagatavošanu dzīvei. Vecākiem, kuri apspiež bērnu, vecāku varu atņem. «Bērna tiesību un interešu prioritātes» ievērošana ietilpst vecāku pienākumos arī «vecāku varas» ietvaros. Tomēr, absolutizējot šo prioritāti, tiek mazināta vecāku loma un atbildība un tas kopumā nevar nākt par labu nepilngadīga bērna interesēm tieši vecuma īpatnību dēļ.
Izmantos no (http://termini.lza.lv/article.php?id=61)
Vara ir personu vai grupu spēja uzspiest savu gribu citiem. Cilvēki, kuriem pieder vara, var uzspiest savus lēmumus, pielietojot vai draudot pielietot sodus tiem, kas nepakļaujas viņu pavēlēm vai prasībām.
Vara izpaužas gandrīz visās attiecībās. Skolotājiem ir vara pār skolēniem, darba devējiem pār darba ņēmējiem, vecākiem pār bērniem, tirāniem pār vārguļiem, stiprajiem pār vārgajiem.
Izmantot no (lilac.europole.org/lat/material/nr_1_uzdevums_par-varu.doc)
…
