Ziemeļos dzīvojošām tautām cimdi ir nepieciešama apģērba sastāvdaļa, tāpēc senās tautas tradīcijas cimdu adīšanā saglabājušās līdz mūsu dienām. Latviešiem jau vēsturiski un arī mūsdienās cimdi ir nozīmīgāki nekā citām tautām. Pēc J. K. Broces – latvieši cimdus svētku tērpa greznojumam nēsājuši aizspraustus aiz jostas pat gada siltākajā laikā.
Agrākie Latvijā izrakumos atrastie cimdi ir no 10. – 12. gadsimta – senākie visā Eiropā. Pirkstaiņi radušies vēlāk, bet plašāk izplatījušies 18. – 19. gadsimtā.
Latviešu cimdu raksti pieder pie tā saucamā ģeometriskā raksta veida. Cimda rakstā galvenās iezīmes ir ritms un simetrija. Ritms ir ne tikai dzejā, mūzikā, dejā, kad tas izpaužas valodā, skaņās, kustībās, bet arī ritma rakstiskā zīmē – ornamentā, ko latviski sauc par rakstu. …
