Rase nav vienādu indivīdu summa, bet gan plaša cilvēku kopa ar savu iekšējo struktūru un daudzveidību, kurai raksturīgas populācijas ģenētikas likumsakarības. Tāpēc rases pētījumiem nepieciešami plaši statistiski dati par ļoti daudziem tās pārstāvjiem, jo atsevišķs indivīds tikai nelielā mērā reprezentē rases īpašības. Rases bioloģisko pazīmju komplekss veidojies ģeogrāfisko apstākļu un sociālās izolācijas ietekmē. Te darbojās bioloģisko populāciju ģeogrāfiskās mainības likumsakarības, kas aprakstītas kā K. Bergmana princips ( aukstā klimatā ķermenis lielāks tropu zonā ), D. Allena princips (aukstā klimatā ekstremitātes ir relatīvi īsākas nekā siltā apvidū ) un K. Glogera princips (tuvojoties ekvatoram, ķermeņa krāsa kļūst tumšāka ), kā arī A. Tomsona un L. Bakstona princips, kas attiecas tikai uz cilvēkpopulāciju: deguna platuma atkarība no gada vidējās gaisa temperatūras un Saules radiācijas ( deguna platums relatīvi palielinās, tuvojoties tropiem ) . Protams, šīs likumsakarības izsaka tikai vidējās statistiskās sakarības.…
