Anšlavs Eglītis – rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, komiķis, kura mūžs tika it kā sadalīts divās daļās: vienā – studijas, dzimtene, pirmie daiļdarbi un talanta uzliesmojums un otrā – gari gadi un daudz sarakstītu grāmatu. Vācu okupācijas laikā Rīgā viņš intensīvi rakstīja, tad arī iznāca novele „Ģīmetne”. Informācijas par šā darba tapšanas apstākļiem un iemesliem ir ļoti maz, vai, varētu pat sacīt, ka nav vispār, tāpēc kaut ko tuvāk par to iespējams noprast tikai no pašas noveles.
Daiļdarba galvenais varonis Klāvs Raipals, staigādams par pilsētas sānieliņām, atcerējās Edgara Po vārdus: „Nepieciešamas četras lietas, lai būtu laimīgs – veselība, mīļa sieviete, mērķis un neskaudīgs prāts”. Klāvam nebija nevienas no šīm lietām. Vienīgais, kas viņam vēl bija atlicis, bija „skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs”, kad satika kādu, kam dzīve gājusi augšup. Klāvs sava vājā rakstura un nepastāvības dēļ nebija spējis izturēt slodzi, ko viņam bija uzlikusi paša izvēlētā profesija. „Viņam bija veikla roka, droša acs, zibeņātra apķērība un īsta dekoratora vēriens”, taču viņa raksturu, veselību un karjeru sagrāva vēlē strādāšana, iedzeršanas, caurvēji, vecas līmes dvinga un iedoma, ka māksliniekam nepieciešamas pārmērības.…
