Strādājot skolā, ik gadu nākas saskarties ar jautājumiem, kas saistīti ar bērnu sagatavotību skolai, viņu adaptācijas problēmām. Bieži vien lielākais iemesls ir bērnu zemā psiholoģiskā sagatavotība skolai, kas rada šis adaptācijas grūtības. Jēdziens „psiholoģiskā gatavība skolai” ir ļoti plašs. Tas aptver visas viņa dzīves sfēras. Lai noteiktu bērna gatavību skolai, jāaplūko visi psiholoģiskās gatavības komponenti.
I Švancara izdala – prāta, sociālo un emocionālo komponentu, kas raksturo bērna gatavību skolai. Tā ir „tādas attīstības pakāpes sasniegšana, kad bērns kļūst spējīgs piedalīties skolas apmācībā.” [2; 11] Svarīga arī ir bērna intelektuālā, personības un sociāli – psiholoģiskā gatavība skolai. R. Ovčarova izdala sekojošus gatavības skolai komponentus: plānošana, mācību motivācija, intelekta attīstības līmenis. Kā arī vēl šiem komponentiem katram attīstības līmeni: zems, vidējs un augsts…
