| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Makroekonomiskā nestabilitāte | 7 |
| 1.1. | Ekonomikas attīstības cikliskais raksturs | 7 |
| 1.1.1. | Ekonomiskās aktivitātes cikls un tā ilgums | 7 |
| 1.1.2. | Vidējais cikls un tā fāzes | 8 |
| 1.1.3. | Ekonomikas cikliskās attīstības cēloņi | 9 |
| 1.2. | Nodarbinātība un bezdarbs | 10 |
| 1.2.1. | Nodarbinātības līmenis | 10 |
| 1.2.2. | Bezdarbs | 10 |
| 1.2.3. | Bezdarba problēma | 11 |
| 1.3. | Inflācija | 13 |
| 1.3.1. | Inflācijas un bezdarba sakarība | 16 |
| 1.4. | Kopējais pieprasījums un piedāvājums | 17 |
| 1.4.1. | Kopējais pieprasījums | 17 |
| 1.4.2. | Kopējais piedāvājums | 18 |
| 1.4.3. | Makroekonomiskais līdzsvars un tā izmaiņas | 20 |
| 2. | Latvijas makroekonomikās situācijas atspoguļojums | 21 |
| 2.1. | Iekšzemes kopprodukts | 21 |
| 2.2. | Inflācija | 24 |
| 2.3. | Maksājumu bilance | 28 |
| 2.4. | Nodarbinātība un bezdarbs | 30 |
| 3. | Latvijas makroekonomiskais modelis | 34 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 41 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 43 |
Lai raksturotu makroekonomisko stāvokli izmanto trīs galvenos rādītājus: ekonomikas izaugsme, nodarbinātība un cenu līmenis. Makroekonomiskā stabilitāte ir tad, kad IKP1 pastāvīgi palielinās, vidējo cenu pieaugums ir minimāls, pastāv pilnīga resursu nodarbinātība un kopējais pieprasījums un piedāvājums ir līdzsvarots. Savukārt makroekonomiskā nestabilitāte iezīmējas ar to, kā ekonomikā sākas lejupslīde - samazinās pakalpojumu un galapreču ražošana, ātri pieaug inflācija un bezdarbs.
Šajā nodaļā tiks apskatīti ekonomiskās aktivitātes cikli un tā fāzes, nodarbinātības un bezdarba sakarības. Tiks noskaidrots, kas ir inflācija un kā no tās izvairīties, kas ir kopējais pieprasījums un piedāvājums, kā to ietekmē cenu līmeņa izmaiņas un citi faktori.
Ekonomikas attīstības cikliskais raksturs
Ekonomiskās aktivitātes cikls un tā ilgums
Makroekonomikas teorijā pastāv viedoklis, ka ideālā situācijā reālais IKP pieaugtu stabilā tempā, cenu indeksi būtu nemainīgi vai arī nedaudz paaugstinātos. Taču reālā dzīve ideāls parasti paliek par mērķi, uz ko tiekties. Arī šajā gadījumā aprakstīto situāciju nevar sastapt nevienā valstī. Vienīgi dažas valstis atrodas šim mērķim tuvāk, citas – tālāk.
Ekonomikas attīstība līdzīgi citām mūsu pasaulīgās dzīves parādībām nav vienmērīga, augšupeju nomaina lejupslīde un lejupslīdi – augšupeja. Ekonomiskās svārstības ietekmē jebkuras valsts ekonomiku un to pavalstnieku materiālo, sociālo un morālo stāvokli.
Ekonomiskās aktivitātes cikls nozīme to, ka ekonomikas attīstība norit cikliski, periodiski mainoties produkcijas ražošanas uzplaukuma un krituma posmiem.
Mūsdienu ekonomiskā zinātne izšķir:
Garos ciklus - ilgums 40 – 60 gadi;
Vidējus ciklus - ilgums 7 – 11 gadi;
Īsos ciklus – ilgums 3 – 3,5 gadi.
Šajā darbā galveno vērību veltīsim vidējo ciklu apskatei. Īsumā raksturosim atsevišķas ekonomiskā cikla fāzes un to nomaiņas mehānismu.…
Darbs sastāv no ievada, pamatdaļas, kura sadalīta uz teorētisko daļu, praktisko daļu un secinājumiem. Teorētiskajā daļā tika izskatīti makroekonomiskas nestabilitātes radītāji, tādi kā ekonomiskas aktivitātes cikli un tā fāzes, inflācija, nodarbinātība un bezdarbs, kopējais pieprasījums un piedāvājums, makroekonomiskais līdzsvars un dažu radītāju grafiskie atspoguļojumi. Teorētiskajā daļā tika izskaidroti makroekonomiskas nestabilitātes rādītāju definīcijas, savstarpējas sakarības un procesi. Praktiskajā daļā tika atspoguļota Latvijas pašreizējā makroekonomiskā situācija, balstoties uz statistiskiem datiem, tika izpētīts Latvijas pašreizējais ekonomiskais stāvoklis, tika minēti konkrētie piemēri, izanalizēti valsts ekonomiskas pasliktināšanās cēloņi un sakarības. Parādīta ekonomiskās pasliktināšanās ietekme uz inflāciju, nodarbinātību un tekoša konta bilanci. Izstrādājot darbu, tika izmantoti dati laika posmā no 2004. līdz 2010. gadam.
