Visus ķīmiskos elementus var iedalīt stabilos un nestabilos. Nestabilo atomu kodolos iekšējie kodolspēki vairs nespēj saturēt nuklonus kopā, tāpēc, sākot ar periodiskās tabulas 81. elementu, kodoli spontāni sabrūk, emitējot dažas elementārdaļiņas vai izstarojot rentgenstariem līdzīgus neredzamus starus. Šo parādību sauc par radioaktivitāti, un tai ( tāpat kā ar uguni var gan apdedzināties, gan izmantot tās doto gaismu , lai rādītu ceļu!) ir sava kaitīgā un praktiskā nozīme mūsu – cilvēku – dzīvēs.
Jau drīz pēc radioaktivitātes atklāšanas vairāki cilvēki, kas strādāja ar koncentrētām radioaktīvām vielām, neievērojot nekādu piesardzību, drīz vien saslima ar leikozi* un ātrā laikā nomira. Arī viena no izcilākajām radioaktivitātes pētniecēm Marija Skladovska – Kirī (1867 – 1934), mira ar vēzi, kuru visticamāk izraisīja radioaktīvais starojums. Tolaik vairāk nekā 330 cilvēku, kas strādāja ar jaunatklātajiem materiāliem, mira no apstarojuma izraisītām kaitēm. Tolaik vēl nenojauta, ka apstarojums saistās ar iedzimtību un pārmaiņām ģenētiskajās struktūrās.…
