Pēc izrādes “Līze Luīze” noskatīšanās grimu diezgan daudzpusīgās un dziļās pārdomās par tur un arī apkārtējā sociālajā vidē redzēto un dzirdēto, jo nenoliedzami vardarbība ģimenēs pastāv un par to liecina lielais vardarbību skaits Latvijas statistikā. Šie skaitļi ir tik lieli(no 40 policijas izsaukumiem nedēļā uz mājsaimniecībām ¼ daļa sastāda vardarbību pret sievietēm, parasti sievām.35- 40 sieviešu ik gadu iet bojā šāda paša iemesla dēļ), ka jābrīnās kādēļ sabiedrība par to neinteresējas, kādēļ šie skaitļi parādās tikai parastā izrādē nevis avīžu pirmajās lapās, kādēļ šai problēmai netiek piemērota pastiprināta uzmanība.
Un pēkšņi nenoliedzami saprotu, ka šī problēma dominē visapkārt un tā jau ir ienākusi sabiedrībā kā pašsaprotama lieta, jo par ģimenes dzīvi Latvijā gandrīz neviens nespriež savādāk kā vīrs pelnītājs, tātad noteicējs, sieva- mājsaimniece, vīra palīdze, apčubinātāja un, protams, lomas apvērstas arī uz otru pusi. …
