Atmiņa ir iegūtas pieredzes iegaumēšana, saglabāšana un reproducēšana. Tā ir viena no vispopulārākajām cilvēka psihes īpatnībām. Senie grieķi uzskatīja, ka atmiņas dieviete Mnēmosine ir māte deviņām mūzām, kuru aizgādībā bija visas tolaik zināmās mākslas un zinātnes nozares. Šīs dievietes vārds devis nosaukumu atmiņai „mnemiska”. Atmiņai ir vairākas funkcijas : materiāla iegaumēšana, tā saglabāšana, reproducēšana un aizmiršana. Aizmiršana ir vajadzīga funkcija. Aizmiršana „attīra” atmiņu no neizmantojamām un nevajadzīgām zināšanām, līdz ar to atbrīvojot vietu jaunām zināšanām. Ja pēkšņi pazustu atmiņa mums katru rītu būtu jāmācas viss no jauna, tātad, ja cilvēkam nebūtu atmiņas, viņš pastāvīgi atrastos jaunpiedzimuša bērna stāvoklī.…
