Analizējot tekstus mēs sekojam līdzi dažādām norādēm un simboliem, mēģinām izprast jēgu un atklāt dažādu literāro varoņu darbības cēloņus, kā arī analizējam to, kāpēc autori ir rakstījuši tieši tā un ne savādāk.
Tāpēc gribu iesākt ar sengrieķu filozofa Sokrāta vārdiem: „Es zinu, ka es neko nezinu”. Tātad gudrība ir zināt to, ka kaut ko nezina. Un tieši tāpēc cilvēks vienmēr ir izziņas procesā, kā saka – mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Kad mēs analizējam kādu literāru tekstu, mēs mēģinām pamatot literāro darbu autoru u varoņu attieksmi pret pasauli, viņu nostāju. Svarīga ir argumentācija. Ja Humbolts bija pārliecināts, ka var izpētīt kultūru pētot valodu, tad literatūrā ir līdzīgi, jo mēs ļoti daudz varam pateikt par literārajiem varoņiem izpētot viņu valodu. Katra sociālā grupa izveido savu valodas lietojumu un valodas nozīme ir paslēpta tās lietojumā. Tāpēc literatūrā autora leksika mums daudz pasaka priekšā. Valoda var norādīt vecumu, izglītības līmeni, cilvēka kultūru, stāvokli sabiedrībā. …
