Korporatīvo obligāciju emisijas var būt ar dažādiem nodrošinājuma nosacījumiem un tās var emitēt kāds no grupas uzņēmumiem. Obligācijas var tikt nodrošinātas ar paša uzņēmuma vai cita uzņēmuma aktīviem, par tām var galvot trešās personas, tās var būt arī nenodrošinātas vai arī pakārtotas (subordinētas) pret citiem uzņēmuma kreditoriem. Arī šajā gadījumā organizators mēģina panākt kompromisu starp investoriem un uzņēmuma iespējām attiecībā uz nodrošinājumu.
Uzņemumu obligācijas un finanšu tirgus dalībnieku obligācijas var apvienot vienā segmentā ar nosaukumu korporatīvās obligācijas.
Attiecīgi pie šīm obligācijām ir tādas definīcijas:
1. Nominālvērtība – vērtība, kas fiksēta obligāciju emisijas brīdī un par kādu emitents aizņemas līdzekļus un apņemas tos apmaksāt, iestājoties apmaksas termiņam.
2. Tirgus vērtība – vērtība, kas veidojas finanšu instrumentu tirgū atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma attiecības.
3. Izpirkuma vērtība – cena, par kādu emitents izpērk obligācijas no ieguldītājiem pirms dzēšanas termiņa, ja tas ir paredzēts emisijas noteikumos.
4. Procentu (kupona) likme – fiksētā ienākuma attiecība pret obligācijas nominālvērtību.
…
