Ekonomikas priekšmets, resursi, pamatproblēmas

Ievads
Ekonomika – zinātne, kas pēta saimniecisko subjektu izvēli, lai, izmantojot ierobežotus resursu, sasniegtu maks. vajadzību apmierināšanas līmeni.
Ekonomikas teor. analīze:1. Sabiedrības vajadzības, to attīstība ir praktiski bezgalīga 2.Resursi vajadzību apmierināšanai ir ierobežoti.
Labumi – cilvēka subjektīvā sajūta par kaut kādu trūkumu, un vēlēšanās to novērst.
Saimnieciskā vienība (saimniekošanas subjekti) – cilvēks vai cilvēku grupa, kas pieņem un realizē kopīgus saimnieciskus lēmumus.
Mājsaimniecība (cilvēku grupa ar kopēju saimniecību) – patērētājs, mērķis: Max derīgums, ierobež. fakt.: budžets, tirgū: pieprasījums.
Uzņēmums (firma) – ražotājs, mērķis: Max peļņa, ierobež. fakt.: līdzekļi resursu iegādei, tirgū: piedāvājums.
+ valdība, sabiedriskās saimniecības.
Tirgi:1) resursu (darbaspēks, zeme, kapitāls); 2) patēriņa preču un paklp.
Tirgus – ekon. attiecību kopums, kas veidojas starp pircējiem un pārdevējiem, tiem realizējot savas ekonomiskās intereses.
1.Ievads makrekon.
1.1.Makrekon. – ekon. teorijas sastāvdaļa
Ekon. teorija – sabiedriskā un sociālā zinātne, kas pēta vai analīzē neierobežoto vajadzību apmierināšanu ierobežotos apstākļos, gan individuāli, gan sabiedrības apmērā
Ekon. teorija ir 250.g. veca. Makrekon. no ekon. atdalījās 30-os gados. “Keinsa teorija”(1936) – pirmā makrekon. grāmata, kas analizē lielo krīzi. Termins makrekon. parādījās 50-os
Keinsiānisms – makrekon. daļa, kas saistās ar Keinsa atziņām (balstās uz valsti)
1970-os pasaulē mainījās ekon. situācija, tāpēc parādījās jaunas teorijās:
1.monetārisms – daudz mazāk atzīst valsts lomu, jo galvenais ir nauda
2.reālā biznesa teorija – pati uzņēmējdarbība un ekon. bez valsts tiks galā ar krīzēm
3.neoklasiskais virziens – atgriezās atpakaļ pie klasiskajām teorijām
80-o vidū atkal mainījās pasaules ekon. situācija
1.neokensiānisms – atgriezās pie valsts
80-o beigas (vidus)
1.piedāvājuma teorija – mēģina ietekmēt pašu ražošanu
2.gaidīšanas teorija…