Infrasarkanais starojums ir elektromagnētiskais starojums, kura spektrs atrodas garāko viļņu apgabalā aiz redzamās gaismas spektra sarkanās daļas un sniedzas no 0,74 µm līdz 1-2 mm. 1800. gadā infrasarkano starojumu atklājis angļu astronoms V.Heršels. 1923. gadā infrasarkano starojumu elektromagnētisko dabu pierādījusi fiziķe A.Glagoļeva-Arkadjeva . Infrasarkanajā starojumā ir spēkā vispārīgie optikas likumi : Infrasarkanais starojums tiek lauzts, izkliedēts, atstarots, absorbēts. Infrasarkano starojumu iedala aptuveni noteiktos apgabalos: tuvajā (no 0,74 µm līdz ~ 2,5 µm), vidējā ( no 2,5 µm līdz 50 µm) un tālajā ( no 50 µm līdz ~ 2 mm). Ierosināti atomi un molekulas emitē infrasarkanā starojuma šauru spektra līniju vai joslu veidā; monohromatisko infrasarkano starojumu emitē daži lāzeri.…
