Vērtējums:
Publicēts: 02.06.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Gļinka', 1.
  • Referāts 'Gļinka', 2.
  • Referāts 'Gļinka', 3.
Darba fragmentsAizvērt

1804. gada 20. maijā Smoļenskas guberņas Novospaskas ciemā piedzima puisēns, kuram bija lemts kļūt par izcilu mūziķi, krievu mūzikas lepnumu. Bērnībā viņš bija slimīgs un vārgs. Pirmos dzīves gadus nākamais komponists pavadīja tēva atvaļināta kapteiņa muižā, Smoļenskas novada lauku klusumā. Te viņš iepazina un iemīlēja tautasdziesmu, dziļi ieklausījās tajā. Mazo Gļinku uzraudzīja dzimtļaužu aukle Avdotja Ivanovna, kas viņu pašaizliedzīgi un uzticīgi mīlēja. Auklītes pasakas dziļi ietekmēja bērna jūtīgo dvēseli. Lielu iespaidu uz Gļinku atstāja 1812. gada notikumi. Glābjoties no Napoleona armijas iebrukuma, Gļinkas ģimene pameta savu muižu. Zēns dzirdēja daudz stāstu par partizānu varonību un uz laiku laikiem iemīļoja krievu tautu, cienīja tās vareno spēku un dvēseles skaistumu. Gļinkas tuvinieku mājās bieži skanēja mūzika. Viņa tēvocim , kas dzīvoja netālu no tēva muižas, bija labs orķestris, kurš sastāvēja no dzimtļaužu mūziķiem. Mūzika tik dziļi ietekmēja zēnu, ka
pēc koncertiem viņš kļuva ļoti izklaidīgs. «Mūzika ir mana dvēsele,»
reiz viņš apgalvoja. Tēvoča dzimtļaužu orķestris spēlēja dažādus skaņdarbus. To vidū bija arī krievu dziesmas. Atcerēdamies savas bērnības iespaidus, Gļinka rakstīja: «.. iespējams, ka šajās bērnībā dzirdētajās dziesmās meklējams pirmais izskaidrojums tam, ka es vēlāk sāku apdarināt galvenokārt krievu tautas mūziku .» Dzimtļaužu orķestra ierašanās Gļinkas mājās zēnam vienmēr bija svētki. Paņēmis rokās vijoli, kuras spēli viņš mācījās pie viena no dzimtļaužu mūziķiem, vai arī flautu, mazais Gļinka piesēdās pie orķestrantiem un pēc dzirdes spēlēja kopā ar viņiem. «Tēvs bieži uz mani dusmojās, ka es nedejoju un pametu viesus,» vēlāk atcerējās
Gļinka, «taču pie pirmās izdevības es atkal atgriezos, orķestrī.» Drīz viņu mājās ienāca guvernante V. Klammere, kas nākamajam komponistam mācīja ģeogrāfiju, krievu, franču un vācu valodu un arī klavierspēli. Zēnam mācības padevās viegli, īpaši apdāvināts viņš bija valodās un zīmēšanā. No 1817. gada līdz 1822. gadam Gļinka mācījās Pēterburgā Dižciltīgo audzēkņu pansionātā pie Galvenā pedagoģiskā institūta. Šis pansionāts tika uzskatīts par vienu no labākajām mācību iestādēm.

Autora komentārsAtvērt
Atlants