Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 1.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 2.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 3.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 4.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 5.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 6.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 7.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 8.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 9.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 10.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 11.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 12.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 13.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 14.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 15.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 16.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 17.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 18.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 19.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 20.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 21.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 22.
  • Referāts 'Dators sadzīvē', 23.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Datora izgudrošana    4
  Elektronisko skaitļotāju paaudzes    6
  Personālie skaitļotāji    7
  Nākotnes dators    10
  Datora izmantošana    12
  Aptauja    15
  Aptaujas rezultāti    16
  Secinājumi    18
  Izmantotā literatūra    19
  Anotācija    20
  Pielikums    21
Darba fragmentsAizvērt

Datora izgudrošana

Vārds dators (no angļu valodas “computer”) nozīmē skaitļotājs jeb ierīce skaitļošanas darbību veikšanai. Izsekosim kā cilvēce savā attīstībā nonāca līdz tam, ko mēs saucam par datoru.
Cilvēce jau sen centās mehanizēt un automatizēt informācijas apstrādes atsevišķas operācijas un visu apstrādi kopumā. Viens no vienkāršākajiem informācijas apstrādes veidiem ir aritmētisko darbību izpilde. Lai atvieglotu šos aprēķinus, cilvēki sāka izgudrot dažādas ierīces: skaitīkļi, kurus jau pirms diviem tūkstošiem gadu sāka izmantot senajā Babilonijā un Ķīnā. Eiropā tie parādījās apmēram pirms 1500 gadiem. Skaitīkļi tiek izmantoti vēl pat mūsdienās. Nozīmīgs bija romiešu izveidotais abaks. Saskaitot akmentiņi tika pārvietoti, atņemot-noņemti, bet reizināšanu un dalīšanu veica kā atkārtotu saskaitīšanu vai atņemšanu. Apakšā novietoja akmentiņus skaitīšanai līdz 5, bet augšēja daļā bija vieta akmentiņiem kurš atbild pieciniekam;
Logaritmu lineāls tika izgudrots 17. gadsimta trīsdesmito gadu sākumā. To savā darbā ir izmantojuši inženieri un zinātnieki vēl mūsu gadsimta pirmajā pusē.
Par pirmās skaitāmmašīnas dzimšanas gadu uzskatāms 1642. gads, kad ievērojamais franču matemātiķis un filozofs Blēzs Paskāls izgudroja ierīci, kas mehāniski veica skaitļu saskaitīšanu. Paskāla mašīna darbojās uz ritentiņu un zobratiņu principa. Paskāla mašīna sastāvēja no vairākiem veltnīšiem: malējais no tiem bija sadalīts 12 vienādos sektoros citi-10 vienādos sektoros. Cilvēkam pagriežot malējo veltnīt par 12 pozīcijām , tas veica pilnu apgriezienu un ar zobiņu aizķēra nākamo veltnīti kas apgriezās par vienu pozīciju. Šis veltnītis savukārt bija saistīts ar trešo veltnīti, trešais – ar ceturto utt. Tātad veltnīši sākot ar otro , attēloja tā skaitļa decimālā pieraksta ciparus, kas parāda, cik reizes apgriezies malējais, 12 sektoros sadalītais veltnītis (Paskāla mašīna bija paredzēta ievākto nodokļu summēšanai: tai laikā naudas pamatvienība Francijā bija 1 livrs, tas saturēja 12 sū– sīkākās naudas vienības).
1673. gadā Gotfrīds Vilhelms Leibnics uzkonstruēja aritmometru, ar kura palīdzību varēja mehāniski izpildīt 4 aritmētiskās darbības.
Nākamais solis, kas pieteica jaunu posmu skaitļošanas tehnikas vēsturē, bija procesu vadība, izmantojot perfokartes – blīva papīra kartes ar informāciju, kas uz tām atrodas caurumiņu veidā.
Tomēr ne Paskāla mašīna, ne perfokartes nekļuva par mūsdienu datoru priekštečiem. Par tādu kļuva angļu matemātiķa Čārlza Bebidža 1822. gadā radītā skaitļojamā iekārta, kura bija domāta astronomisko tabulu aprēķināšanai. Vēlāk, 1833. gadā sāka būvēt tā saukto “Analītisko mašīnu”, kuras uzdevums bija izpildīt aprēķinus bez cilvēka līdzdalības.

Autora komentārsAtvērt
Atlants