Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 1.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 2.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 3.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 4.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 5.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 6.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 7.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 8.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 9.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 10.
  • Referāts 'Diskriminācija darba vietā un ētika', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā teikts, „ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Vēl par diskrimināciju ir runāts Darba likuma 7. pantā, kur sacīts, ka „ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu, paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Lai veicinātu vienlīdzīgu tiesību principa ieviešanu attiecībā uz invalīdiem, darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu invalīdu iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības, pildīt darba pienākumus, tikt paaugstinātiem amatā vai nosūtītiem uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, ciktāl šādi pasākumi neuzliek darba devējam nesamērīgu.”
Tāpat Darba likuma 33. pantā teikts, ka darba intervijas laikā nav pieļaujami tieši vai netieši diskriminējoši jautājumi, piemēram, par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, iepriekšēju sodāmību, reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskas konfesijas, politiskas partijas, darbinieku arodbiedrības vai citas sabiedriskas organizācijas un par nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Agrāk dzimumu diskrimināciju bija vieglāk konstatēt, jo vairāk pastāvēja tiešā dzimumu diskriminācija- darbi tika krasi dalīti vīriešu un sieviešu darbos. Sievietes jau kopš pašiem aizsākumiem, kad ieguva tiesības strādāt, saņēma zemāku atalgojumu nekā vīrieši. Mūsdienās šī diskriminācija ir pārgājusi uz slēptāku veidu Ļoti daudz cilvēku cieš no diskriminācijas darba vietā, tā kā diskriminācija var būt gan atklāta, gan slēpta, ar to ir ļoti grūti cīnīties, savukārt darba devēji pārkāpj likumu un reizēm pat nezina kā no tā izvairīties. Atklātā diskriminācija ir , ja tiek veidoti stereotipi par noteiktām cilvēku grupām, piemēram, čigāns, gejs, musulmanis, un iepriekš jau paredz kā šie cilvēki strādās, tāpat atklātā diskriminācija izpaužas, ja ar vienu personu apietas sliktāk nekā ar citu vienādās darba situācijās, noteiktai darbinieku grupai piemēro acīmredzami labvēlīgākus nosacījumus. …

Atlants