-
Kognitīvā mācību modeļa analīze
Cilvēks ir tendēts sasniegt rezultātu, viņa plusi ir, ka tiek izvirzīts mērķis, kurš viņam ir jāsasniedz, skolēns kļūst mērķtiecīgs un iet dzīvē uz noteiktiem principiem un mērķiem. Attīstās kā personība ar stipru iekšējo dziņu- zina uz ko iet un ko grib sasniegt dzīvē. Ja bērns patiešām ir ļoti apķērīgs un ātri saprot, par ko iet runa, tad viņam pēc iespējas ātrāk gribas uzzināt vēl un vēl ko jaunu.
Ar laiku bērns iemācās izmantot savu prātu un būdams pieaudzis, viņam ir vieglāk iegūt labu profesiju, jo ir loģiskā domāšana, kas ļauj viegli tikt galā ar grūtiem uzdevumiem. Bērnam nākotnē ir garantēts saņemt labi atmaksātu darbu.
Vājās puses
Kognitīvajā mācību modelī nerespektē emocionālos un sociālos aspektus. Nerēķinās ar skolēna pašvērtējumu, ir tendēti tikai uz galarezultātu. Skolēna apkārtējā vide vairāk tendēta uz to, lai attīstītu viņa prasmes un tās sekmētu. Ja bērniem vairāk tiek spiests uz zināšanām un mācību uzdevumiem, atraujoties no tiem un sākot spēlēties bērns nevar atrast kopēju valodu ar apkārtējiem, viņam nav saskarsmes spējas labi attīstījušās, jo viņš ir vairāk laika pavadījis vienatnē, mācoties un cenšoties sasniegt labāku rezultātu. Tāpēc nedrīkst šo metodi izmantot vienu kā visvarīgāko. Vajag vismaz vēlvienu, kas attīsta komunikāciju un sazināšanos ar citiem.
…
Kognitīvais mācību modelis nozīmē izziņas mācību modelis. Šo mācību modeli izglītībā iespējams izmantot tikai tad, ja ir zināms, kā darbojas izziņas procesi. Balstoties uz apzinātiem domāšanas procesiem, liela nozīme ir pieredzei. Izziņas procesi vairāk balstās uz garīgiem procesiem, kurus tiešā veidā nevar saskatīt. Paši svarīgākie ir šie 6 mācību procesa skatījumi. 1. Informācijas apstrādes modelis, kurā mēģināts aprakstīt, kā zināšanas par pasauli tiek iegūtas, uzglabātas un atsauktas atmiņā. Šeit izmantotais prāta darbības modelis ir līdzīgs datora darbošanās modelim. Tiek aplūkota arī daudzveidīga stratēģija, kas veicina labāku mācīšanos un būtiskas informācijas saglabāšanu. 2. Metakognitīvās iemaņas - tās ir kontrolējošās iemaņas, ko cilvēki izmanto, lai spriestu par savām mācīšanās norisēm. Balstvārdu metode, kur palīdz vieglāk iemācīties valodu vai saprast vārdus, jo ir jāatrod vārds, kas saistās ar mums vajadzīgo vārdu un tas jāsaista. Jautāšana ir metode, kas rosina bērnus domāt. Ja bērns pats uzdod jautājumus, tad ir zināms, ka viņš domā līdzi un grib izprast visu.
