Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.10.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 1.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 2.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 3.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 4.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 5.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 6.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 7.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 8.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 9.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 10.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 11.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 12.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 13.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 14.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 15.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 16.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 17.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 18.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 19.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 20.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 21.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 22.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 23.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 24.
  • Prezentācija 'Sistēmiskā sarkanā vilkēde', 25.
Darba fragmentsAizvērt

Pleiropulmonālais bojājums.
Raksturīgākais pleiropulmonālais bojājums ir pleirīts.
Pleirālas sāpes novēro 45—60% pacientu, tās var norisēt ar izsvīdumu pleiras dobumā vai bez tā. Parasti ir abpusējs.
Izsvīdums vienmēr ir eksudatīvs, ar lielāku glikozes un mazāku laktātdehidrogenāzes saturu nekā reimatoīdā artrīta gadījumā.
Pleiras biopsijas atrade ir nespecifiska, konstatē limfocītu un plazmas šūnu infiltrāciju, fibrozi un fibrinozu pleirītu. Ar imūnfluorescences metodi konstatē imūnglobulīnu depozītus.

Limfmezglu un liesas bojājums.
Limfmezglu un liesas bojājums. Limfadenopātiju novēro 40% pacientu, parasti slimības sākumā vai paasinājumu laikā.

DIAGNOSTIKA
Pirmais solis imunoloģisko analīžu veikšanā ir ANA noteikšana.
To līmenis parasti ir paaugstināts vairākus gadus pirms SLE klīniskās izpaušanās.
ANA specifiskums SLE gadījumā ir zems, jo tās konstatē arī citu slimību gadījumā (piemēram, sklerodermija, polimiozīts, dermatomiozīts, reimatoīdais artrīts, autoimūnais tireoidīts, autoimūnais hepatīts, infekcijas, audzēji, daudzi medikamenti).

Atlants