Otrā valoda gan Igaunijā, gan Latvijā ir krievu valoda, jo vēsture ir atstājusi neizdzēšamas pēdas šajās valstīs. Konkrētāk – Otrais Pasaules karš, Padomju Savienības okupācija. Tajā laikā bija rusifikācija, krievu karavīru iebraukšana, pēc kara daudzi krievi palika uz dzīvi gan Igaunijā, gan Latvijā. Viņi veidoja šeit ģimenes, turpinot saglabāt savu dzimto valodu. Rezultātā Igaunijā runā ceturtā daļa no iedzīvotāju skaita, bet Latvijā vismaz puse no visa iedzīvotāja skaita.(1.)
Pievēršoties jautājumam par izglītību šajās valstīs, saistībā ar otro valodu, tad atrodams fakts, ka Igaunijā pēc 1978.gada ievērojami palielināja krievu valodas stundu skaitu mācību iestādēs, jo par pilnvērtīgu cilvēku uzskatīja to, kurš vienādi labi pārvaldīja gan dzimto, gan krievu valodu. (3.)Noprotams, ka Igaunijā situācija īpaši nav mainījusies – krievu valodas zināšanu svarīgums, jo 2007.gada ziņās atrodama informācija, ka „pēdējo astoņu gadu laikā skolēnu skaits, kuri mācās krievu valodu igauņu skolās, ir pieaudzis vairāk nekā par 10%. Eksperti to izskaidro šādi: bērni un viņu vecāki vēlas zināt, kas notiek apkārtējā pasaulē.”…
