Brīvība ir cilvēka vai sociālas grupas iespēja radoši darboties atbilstoši savām interesēm un mērķiem. Tā nekad nav absolūta un neierobežota. Tās robežas nosaka gan objektīvajā pasaulē valdošās likumsakarības, kam ir obligāts un nepieciešams raksturs, gan subjektīvi faktori (piemērām, atbildība). Jebkuram no mums, piemēram, ir vārda brīvība, tomēr mūsu valsts dzīve nepieļauj rasisma, vardarbības utt. sludināšanu. Brīvība ir fatālisma un vienpusīga determinisma pretstats.
Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados dominēja ne tik daudz analītiskā, cik ikdienas valodas filozofija, kas ir noteikta veida analītiskā filozofija.…
