Baroka laikmets Eiropas kultūrā aptver 17.gs. un 18.gs. pirmo pusi. Šī laika māksla pirmām kārtām cildināja galmu un baznīcu. Arhitekti, gleznotāji, mūziķi saņēma izšķērdīgi devīgu aristokrātijas atbalstu, jo katrs valdnieks sava galma dzīves greznībā gribēja pārspēt citus.
Gs. Mijā no 16.gs. uz 17.gs. mūzikā notika lūzums. Daudzbalsīgā vokālā mūzika bija sasniegusi savu pilnību un pamazām zaudēja nozīmi, dodot vietu jaunai mūzikai un jauniem žanriem. 16. un 17.gs. mijā radās jauns, izklaidējošs mūzikas žanrs – opera. Tas radās Itālijā – Florencē. 17.gs. gaitā pakāpeniski attīstījās visi operas elementi – šī žanra sastāvdaļas: ārijas (galvenais solodziedājums operā), rečitatīvi (izteiksmīgs, runai līdzīgs dziedājums), ansambļi, kori, orķestri, uvertīra (operas ievads, priekšspēle). Kopš 18.gs. nošķīrās divi galvenie paveidi – opera seria (nopietnā opera) un opera buffa (komiskā opera).…
