Elektroniskie mediji ar sava ziņu pasniegšanas veida palīdzību nosaka jautājumus, par kuriem sabiedrība domā un sarunājas. No informācijas daudzuma ziņās un tās pozīcijas lasītāji ne tikai iegūst jaunas zināšanas par tematu, bet arī zināšanas par to, cik liela uzmanība tam pievērsta.
Ne visiem cilvēku viedokļiem pamatā ir racionalitāte un sabiedriskā diskusija. Cilvēki var nebūt spējīgi izveidot saturīgu viedokli, jo viņiem var nebūt izglītības, fona zināšanu vai garīgo resursu, viņiem var nebūt pieeja informācijai, kur ir nepieciešama informēta viedokļa veidošanai.
Cilvēku piederības sajūtu pie noteiktu mediju auditorijas nosaka nevis mediju lietojums, bet identificēšanās ar biežāk izmantojamiem un saturiski tuvākajiem medijiem (dominē internets un TV kā ritualizēti lietots medijs)
…
