Onorē de Balzaks – franču rakstnieks – dzimis 1799. gadā, un mūžībā aizgājis 1850. gadā. Reālists, kura darbi paver grandiozu tā laika dzīves panorāmu, atsedzot buržuāziskās sabiedrības pretrunas un iekšējo vājumu. Balzaks uzaug Francijas pilsētā Turā, kur viņa tēvs ir pilsētas mērs, viņš iegūst vidējo izglītību, Parīzē studē tieslietas un filozofiju, paralēli strādādams kādā birojā par notāru, taču studiju izvēli ietekmē tēvs, jo viņa paša sapnis ir kļūt par rakstnieku. Jau studiju laikā parādās pirmie literārie darbi, taču tie cieš neveiksmi. Pirmo slavu Balzakam atnes romāns “Suanī” (1929. gads). Pēc šī romāna viņš atkal spēj noticēt savam talantam, sāk rakstīt savu milzīgo “cilvēcisko komēdiju”, kam, viņaprāt, jāaptver 150 romānus un noveles. Savā mūža laikā pagūst uzrakstīt 96 darbus, vērtīgākie joprojām ir romāns “Gorio tēvs”, “Zaudētās ilūzijas”, “Kurtizāņu spožums un posts”. Radot cilvēciskās komēdijas Balzakam bija mērķis atklāt buržuāziskās sabiedrības dzīvi un radīt raksturīgus tās pārstāvjus. Viņš attēlo kā buržuāziskās sabiedrības bagātais iznīcina vājāko, kā naudas kāre izposta visu skaisto un labo, arī māksla un kultūra kalpo bagāto interesēm, valsts ierēdņi ir pērkami un rīkojas negodīgi.…
