Tā kā tetraciklīni veido grūti šķīstošus kompleksus – helātus ar dažādiem metālu joniem, tos nevajag lietot iekšķīgi vienlaicīgi ar pienu (kalcija joni) un antacīdiem līdzekļiem, kas satur alumīniju, kalciju, magniju, kā arī ar dzelzs preparātiem. Ja tas netiek ievērots, tad būtiski tiek samazināta tetraciklīnu uzsūkšanās un to antimikrobā darbība.
Smagu infekciju gadījumos izmanto ūdenī šķīstošos tetraciklīna preparātus morfociklīnu, rolitetraciklīnu, doksiciklīnu un minociklīnu, kurus tad parasti ievada vēnā.
Tetraciklīnu grupas antibiotikas atrodas dažādu plaši lietotu kombinētu preparātu sastāvā, piemēram, oletetrīnā un sigmamicīnā (kopā ar olendomacīnu), ericīklīnā (kopā ar eritromicīnu), kā arī „Oksiciklozola” un „Oksikorta” aerosolos (kopā ar glikokortikoīdiem).
…
