Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.05.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 1.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 2.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 3.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 4.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 5.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 6.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 7.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 8.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 9.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 10.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 11.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 12.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 13.
  • Referāts 'Jaunais sociālais medijs - tviteris', 14.
Darba fragmentsAizvērt

2.3. Tvitera izmantošana mediju vajadzībām
Ja sākotnēji sociālais tīkls Twitter bija tikai kā kompānijas iekšējais komunikācijas tīkls, vēlāk tas kļuva par ne vien izklaides iespēju, bet arī mārketinga un PR iespēju. Tikai aptuveni pēdējā gada laikā pamanāms, ka šo sociālo tīklu aktīvi izmanto arī mediji. Lai gan mediji ir uzņēmumi, nolēmu atsevišķi izdalīt apakšnodaļu par to, kā tviteri izmanto mediji. Aktīvi lietojot sociālo tīklu Twitter, esmu pamanījusi, ka pastāv liela atšķirība starp to, kā tviteri lieto uzņēmumi un kā mediji.
Konkrētais medijs, izveidojot Twitter kontu, veido savu tēlu, popularizē raidījumus, sniedz jaunākās ziņas. Taču žurnālisti, izmantojot savu personīgo vai uzņēmuma tvitera kontu, var iegūt vajadzīgu informāciju publikāciju radīšanai. Žurnālisti tic, ka sociālo mediju izmantošana ir ļāvusi uzlabot viņu profesionālo tēlu, palīdz reklamēt viņu darbu, kā arī pozitīvi ietekmē kontaktu ar auditoriju. Ir pat daļa žurnālistu, kuri nebaidās apgalvot, ka sociālie mediji uzlabo viņu darba produktivitāti un, ja to nebūtu, viņi nespētu veikt savus tiešos pienākumus. Tādējādi tiek pierādīts ka mediju, darbinieki, ejot līdzi laikam, izmanto ērtākos un efektīvākos veidus kā iegūt informāciju. Kopumā sociālo mediju lietošanas paradumus žurnālistu vidū var iedalīt trīs līmeņos: pasīvais (noteiktu interneta vietņu paturēšana uzmanības lokā, sekošana līdzi tam, kas jauns), aktīvais (informācijas meklēšana) un interaktīvais (informācijas izvietošana u.c.). Ikgadējās CISION aptaujas, kurā tika aptaujāti 3650 žurnālisti no 11 valstīm, rezultāti vēsta, ka sociālais tīkls Twitter no visiem sociālo tīklu veidiem ir žurnālistu iecienītākais- to izmanto 80% žurnālistu. Mikroblogošanas vietnes (tostarp Twitter.com) tiek izmantotas, lai izvietotu savu personīgo saturu, dokumentētu notikumus un sekotu līdzi kopējai informācijas plūsmai.
Žurnāliste Ilze Olšteine uzskata, ka konkrētā medija veiksmi tviterī nosaka arī pašu žurnālistu personīgo tvitera kontu esamība. Domāju, ka šis (žurnāls IR) ir vienīgais latviešu medijs, kam ar definētu koncepciju darbībai sociālajos tīklos ir izdevies noregulēt darbinieku lojalitāti un aktivitāti šajā vietnē. Tomēr ne tikai koncepcija ir šāda rezultāta veiksmes pamatā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants