Afāzija (grieķu val. a- nolieguma partikula, phasis- runa) ir pilnīgs vai daļējs runas zudums, kas radies galvas smadzeņu organisku bojājumu gadījumos pēc runas izveidošanās. Ja alālijai runa jābūvē no jauna, tad afāzijai tā jāatsauc atmiņā.
Tās cēloņi var būt:
Sirds un asinsvadu slimību izraisīti insulti
Saslimšana ar encefalītu
Galvas smadzeņu audzēji
Runas centru bojājumi neiroķirurģisku operāciju un galvas smadzeņu traumu gadījumos
Bērniem afāzija galvenokārt rodas traumu rezultātā.
Afāzijas gadījumos traucējumi skar visu runas sistēmu- ekspresīvo, impresīvo runu, lasīšanu un rakstīšanu. Var būt traucēta arī uzmanība, atmiņa, domāšana.
Valodas kā sazināšanās līdzekļa traucējuma smaguma pakāpi nosaka: asinsrites bojājuma raksturs, plašums, saglabāto smadzeņu daļu funkciju kompensācijas spējas.…
