Gadsimtu gaitā romieši izstrādāja savu pasaules uzskatu un vērtību sistēmu. Par noteicošo vienmēr tika uzskatīts patriotisms. Augstākā vērtība bija pilsoņa pienākums – kalpot savai valstij, netaupīt tās labā ne spēku, ne dzīvību. Romietim bija jābūt vīrišķīgam, stipram garā, uzticīgam, godīgam, spējīgam pakļauties dzelzs disciplīnai kara laikā. To noteica likums. Brīvajam pilsonim nepiedienēja nodarboties ar „vergu darbiem”, kuros, atšķirībā no Grieķijas, ietilpa ne tikai amati, bet arī teātra spēlēšana, lugu sacerēšana, mākslinieku - tēlnieku un gleznotāju darbs. Īsts romietis nodarbojās tikai ar politiku, karu, zemkopību, likumdošanas izstrādi un historiogrāfiju.
Tas bija pamats, uz kura veidojās Senās Romas kultūra. Vēlāk citzemju ietekmes gan ienāca, bet tika pieņemtas tikai tāpēc, ka nevērsās pret viņu pašu izstrādāto vērtību sistēmu. Tā veidojās grieķu un romiešu kultūru sintēze. Romieši apguva grieķu filozofiju, literatūru un mākslu, bet ielika tajā savu saturu, tādējādi veidojot jaunas formas un pasaules uzskatus.
…
