2. Ekonomika kā zinātne izveidojās 19. Gs. Ekonomika ir zinātne par likumsakarību noteiktā mājsaimniecībā. Eko – no Grieķu valodas māja, nomos – likumsakarības. Ekonomika ir sabiedriska zinātne, to nevar prognozēt, tā ir empīriska zinātne ( pieredze-teorija). Ekonomika ir zinātne par to, kā sabiedrība ar ierobežotiem resursiem visefektīvāk var apmierināt cilvēku neierobežotās vajadzības.
1. Mikroekonomika – vienas saimnieciskas vienības uzņēmumā, konkrētas nozares ietvaros saimnieciska un komercdarbība. Tā balstās uz : 1) pieprasījumu un piedāvājumu, 2) derīguma teorijas, 3) ražošanas izmaksām.
Makroekonomika – kopuma darbība vienas nozares ietvaros, vienā valstī, salīdzinot to ar pārējām valstīm līdzīgā nozarē. Tā pēta 1) fizikālu politiku (nodokļu politiku), 2) monetāro politiku (kredītu poltiku)
9. Ekonomikas pamatproblēma sastāv no diviem svaru kausiem: 1) vajadzības (Maslava piramīda – 1. Fizioloģiskās vajadzības, 2. Drošības vajadzības, 3. Sociālās vajadzības, 4. Garīgās vajadzības, 5. Izaugsmes vajadzības). 2) resursi (materiālie – zeme, kapitāls, info; cilvēku – darbs, uzņēmējspējas. Jautājumi – ko ražot, kā ražot un kam ražot.)…
