Vēsture.
Muzejs tapis cariskās Krievijas impērijā, attīstījās un spēkā pieņēmās neatkarīgās Latvijas valstī, piedzīvoja divus pasaules karus, divas okupācijas un no jauna atdzima atjaunotajā Latvijā. Par muzeja darbības sākumu uzskatāms 1869. gads.
Muzeja ēka celta 1903.–1905. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (1849. – 1919.) projekta – tā ir nesaraujami saistīta ar tās projekta autora vārdu, viņš stāvēja pie celtnes idejas šūpuļa un vadīja būvdarbus, bet sava varenā mūža pēdējo cēlienu – pilnībā veltīja savam lolojumam. Būdams muzeja direktors no tā atvēršanas dienas līdz pat savam pēdējam elpas vilcienam (skat. pielikumā Muzeja ēkas projekta skices). Tā ir 19.–20.gs. mijas akadēmiskās arhitektūras celtne - viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā.
Neimanis ir bijis neparasti daudzpusīga personība, kas veikusi muzejā darbu sākot ar arhitekta amatu (bez arhitekta izglītības) līdz pat vēsturnieka – zinātnieka un restauratora darbu
Rīgas pilsētas “Mākslas Muzeja” celtne bija viens no pēdējiem eklektisma stila izpaudumiem Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūrā. Eklektisms bija 19. gadsimta otrās pus4es mākslas stils, kas celtņu mākslinieciskajai apdarei izmantoja visu vēsturē iepriekš pazīstamo stilu formālos izteiksmes līdzekļus, izvēloties tos atbilstoši celtnes nozīmei, vietai vai citiem apstākļiem.
Mērķtiecīga latviešu mākslas kolekcijas veidošana notikusi 20.gs. 20.–30. gados, kad muzeja direktors bija ievērojamais latviešu gleznotājs profesors Vilhelms Purvītis.
Šobrīd muzeja ekspozīcija aizņem divus stāvus.
…
