Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.04.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 1.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 2.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 3.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 4.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 5.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 6.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 7.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 8.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 9.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 10.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 11.
  • Referāts 'Ūdens eitrofikācija', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
  Ūdens eitrofikācijas definējums un nozīme    4
  Eitrofikācijas ietekme uz Baltijas jūru, tās cēloņi un sekas    5
  Kritēriji, kas nosaka dabiski eitrofus ezerus Latvijā    7
  Ezeru eitrofikācijas cēloņi    7
  Ezeru eitrofikācijas ietekmē uz ūdenstilpēm, ūdens dzīvniekiem un cilvēku veselību    8
  Ezeru atveseļošana, izmantojot dažādas saimnieciskās metodes    9
  SECINĀJUMI    10
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
1. Eitrofikācija ir dabiska norise un tiek uzskatīta par pamatu ūdenstilpes attīstības procesā, ūdenstilpei aizaugot.
2. Latvijas teritorijā apmēram 70 % no teritorijas ezeriem ir eitrofi, savukārt, ASV 85% no lielākajiem ezeriem ir dažādās eitrofikācijas pakāpēs. Pēdējo 2 gadsimtu laikā eitrofikācija ir pieaugusi apmēram par 50%.
3. Baltijas jūrā ūdens apmaiņa ir ļoti lēna, tas vēl jo vairāk pastiprina eitrofikāciju. Baltijas jūras kruīza kuģi un prāmji, pārvadājot tūkstošiem pasažieru, jūrā iepludina tonnām notekūdeņu, kuru sastāvā ir slāpeklis un fosfors.
4. Vairāk nekā 6 daļa Baltijas jūras ir mirusi – tie ir ļoti lieli jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo ne dzīvnieku, ne zivju sugas.
5. Eitrofikācijas procesu attīstību nodrošina notekūdeņu ieplūde, komunālie ūdeņi, kā arī virszemes noteces rezultātā no lauksaimnieciski izmantojamajām teritorijām.
6. Aļģes rada skābekļa deficītu ūdenstilpē, pēc tam, kad beigusies to veģetācija, kā rezultātā tās atmirst, no ziļaļģu savairošanās visvairāk cieš jūras putni, zivis un mājlopi, aļģes var iekļūt zivju žaunās, tā veidā tās nogalinot, kā arī tās ir toksiskas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants