Svešatne ir cilvēka lielākais bieds. 20. gadsimta vēsturiskajos notikumos, kā Pirmais un Otrais pasaules karš, vērojama milzīga skaita cilvēku izsūtīšana, bēgšana un izceļošana. Romānā „Sōla” spilgti atklājas nepiederības sajūta valstij, jo cilvēks jūtas viens un vientuļš, nonācis svešā zemē. Līdz ar to rodas nacionālās identitātes meklējumi, saistot savas zemes īpatnības un tautas iezīmes ar apkārt esošo pasauli. Argumentēts domraksts ar citātiem, balstīts uz Gunara Janovska romānu "Sōla".